Vakar mēs ar Alisi dzīvojām līdzi izgaismotajai strūklakai.Nakts vidū,pēc pārsteidzoši nopietnām sarunām pie alus kausiem,mēs aiztenterējām līdz strūklakai.Un kritām viņai līdzi,ahhh kā gribējās ielekt.Alise ir tas cilvēks,kurš,man blakus esot,nes izgāšanās un neveiksmes,bet to jau sen es neņemu vērā.Alise ir tas cilvēks,ar kuru sapņot liekas pa īstam izdzīvot,ar viņu man raisās fantāzija.Apbrīnojama saikne!
Iespējams,tas viss kaut kādā veidā ir saistīts ar to,ka pirms apmēram 9 gadiem mēs apmainījāmies ar asinīm,noplēšot kreveles no rokām un saliekot kopā.Pretīgi,bet mums ir kaut kāda saikne.Varbūt arī tas,ka tad,kad bijām maziņas,mēs bučojāmies. Varbūt vienkārši tas,ka esam māsicas.Katrā ziņā,vakar mums bija tik forši.Šodien arī būs!