Klōt pavasars. Lauku sātys ūļneicā sasalaseijuši putni. Jī syldōs sauleitē, meiginoj sovā storpā īt rūtalis, nūvāroj cylvāku darbeibu, ir pavysam mīreigi. I kai to nā! Tuleiņ, tuleiņ atsalaiss nu syltom semem syti putni. Pa zīmu tai kai itys vosorys namīrs jau dameirsts. Dēļ tō - satraukums ir lels.
Žeigurs
- Žeir, žeir. Žir, žir. Kas bey, kas bys, kas ir? Žeir, žeir. Žir, žir. Dzierdit, žir, žir, kai dzeivōsim? Bādys ir, bādys ir...
Žogota
-Čāčačača. Kaida tet bāda? baimis nikaidys. Čāčačača. Lai laižās, lai dzeivoj. Ēssim kas byus. Ni čiku, ni grabu - maņ pereklis kōrklūs.
Lugas sākums ierakstīts par godu
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
mapet aiziešanai.