|
[Nov. 2nd, 2004|09:34 am] |
Nu bet patiesībā viss ir baigi labi.
Vakar bija tas gods satikt divus cibiņus - putnelis un kazjamaksis, kas atnesa visādas garšīgas un noderīgas lietas :) Un mūsu Baiba sakās putnelis pazīstam. Laikam arī no koju laikiem.
Jāatvainojas, ka es biju tik nesakarīga un saraustīta, bet tas sievišķis otrā istabā iet no mumsīm prom. Vakar bija viņas pēdējā diena pie mums. Bija jāizķeksē no viņas datora visi slepenie faili.
Tehniskā apskate arī beidzās labi. Es pat sevišķi nedabūju pa kaklu par savu rekordlielo svara pieaugumu - 83,5 kg, tobiš 5 kg pa mēnesi pieplusojušies. Ārprāc!
Un vakarā beidzot man arī algu pārskaitīja. Galvenais jāmēģina no priekiem atkal visu uzreiz neiztērēt. Es jau paspēju sīkulim divas praciņas nopirkt (zaļas, ar zaķīšiem), sev vitamīnus, kaudzi ar āboļiem, ūdensizturīgo tušu un vēl šo to ēdamu. Ja jau resnēt, tad resnēt. Turklāt platas bikses, kurās tik arī galīgi resnai esot, man tagad ir :) |
|
|
Comments: |
Ak dies... man jau tā likās, ka kaut kas nelīmējās tikai nevarēju uzminēt kas. Mani atpazīt diezin vai varēja jo toreiz biju blonda un ar daudz īsākiem matiem. Nemaz ne tik apaļa neesi. Nu piemēram es esmu tagad ielīgusi pirmsdzemdību biksēs - domā vīriec apmierināts? atrada citu "trūkumu" kam piekasīties. Un bikses tās ir veiksmīgas - zaļajās biksēs drasējot pa pasauli noorganizēju mājas remontu un maternitātes pabalstu. domāju, ka priekš mazas puzainītes tas bija liels darbs.
Zaļām biksēm ir jābūt veiksmīgām, jo zaļas! :) | |