atvilknē stāv un vibrē
« previous entry | next entry »
Apr. 13th, 2009 | 11:34 am
kādā bābu žurnālā lasīju, ka liela daļa ļaužu pārāk daudz strādā nevis naudas un varas dēļ, bet tāpēc,ka tā ir lieliska iespēja izvairīties no personiko problēmu risināšanas.
Kārtējā valsts brīvdiena. Es ap pusseptiņiem no rīta iekāpu autobusā, lai dotos uz darbu. Autobuss fakstiski bija tukšs, ja neskaita pāris gārdzošus un aizdzērušos jauniešus. sajūta dīvaina, ka es vispār vairāk priecājos par darba dienām nekā es priecājos par brīvdienām. ja tā padomā, tad, piemēram, milzīgu problēmu, kuras es negribu risināt man nav. ir noteikti problēmas, kuras es nezinu kā risināt, taču...ja pirms kāda laika kāds man teiktu, ka viņš vai viņa negrib ielaisties attiecībā, jo bail, ka sāpēs es smietos, smietoes arī tad, ja kāds man pateiktu, ka strādā labprātāk, nekā atpūšas, mīlējas tikai ar kādu, kuru mīl... smietos.
šodien es strādāju brīvdienā, man ir vesla varza puišu, kuriem esmu tikai draudzene. un, ja godīgi tās ir visērtākās attiecības pēdējā laikā, ja neskaita to, ka arī man ir ovulācija un gribās, lai kāds reizi mēnesi paņem mani, tad viss ir labi. man nesāp un bail man arī nav. es pietiekami sen neesmu pamodusies blakus nevienam, kura vārdu uzzināju tikai iepriekšējā vakarā. visa tāda pasākuma burvība zuda kādu laiku atpakaļ. pirmkārt, iespējams man negadās meistarīgākie eksemplāri, otrkārt, iespējams, ka es esmu pagalam nebrīva, sasaistīta vai man savulaik ir bijis daudz,daudz laba seksa. tie puikas ir bijuši tie, kuri zina labi, ja vienu pozu, izdomājuši, ka mana vienīgā erogēnā zona ir krūtis un visu savu mulsumu viņi pārvēš smieklīgā "izrādē", kurā viņi ir baigie varoņi, vēsie džeki, bet tas viss izskatās tā kā tas arī ir, proti, neveikli. draudzenītes ir stāstījušas apr labāko seksu mūžā tajā vienā vakarā...es tādu nezinu.
vai tad, ja es nestrādātu brīvdienās man būtu vīrietis ar kuru man būtu saturīgas satunas, zvilnēšana pie televizora, daudz laba seksa un viņš reizi dienā pajautātu kā amn klājas!?
Kārtējā valsts brīvdiena. Es ap pusseptiņiem no rīta iekāpu autobusā, lai dotos uz darbu. Autobuss fakstiski bija tukšs, ja neskaita pāris gārdzošus un aizdzērušos jauniešus. sajūta dīvaina, ka es vispār vairāk priecājos par darba dienām nekā es priecājos par brīvdienām. ja tā padomā, tad, piemēram, milzīgu problēmu, kuras es negribu risināt man nav. ir noteikti problēmas, kuras es nezinu kā risināt, taču...ja pirms kāda laika kāds man teiktu, ka viņš vai viņa negrib ielaisties attiecībā, jo bail, ka sāpēs es smietos, smietoes arī tad, ja kāds man pateiktu, ka strādā labprātāk, nekā atpūšas, mīlējas tikai ar kādu, kuru mīl... smietos.
šodien es strādāju brīvdienā, man ir vesla varza puišu, kuriem esmu tikai draudzene. un, ja godīgi tās ir visērtākās attiecības pēdējā laikā, ja neskaita to, ka arī man ir ovulācija un gribās, lai kāds reizi mēnesi paņem mani, tad viss ir labi. man nesāp un bail man arī nav. es pietiekami sen neesmu pamodusies blakus nevienam, kura vārdu uzzināju tikai iepriekšējā vakarā. visa tāda pasākuma burvība zuda kādu laiku atpakaļ. pirmkārt, iespējams man negadās meistarīgākie eksemplāri, otrkārt, iespējams, ka es esmu pagalam nebrīva, sasaistīta vai man savulaik ir bijis daudz,daudz laba seksa. tie puikas ir bijuši tie, kuri zina labi, ja vienu pozu, izdomājuši, ka mana vienīgā erogēnā zona ir krūtis un visu savu mulsumu viņi pārvēš smieklīgā "izrādē", kurā viņi ir baigie varoņi, vēsie džeki, bet tas viss izskatās tā kā tas arī ir, proti, neveikli. draudzenītes ir stāstījušas apr labāko seksu mūžā tajā vienā vakarā...es tādu nezinu.
vai tad, ja es nestrādātu brīvdienās man būtu vīrietis ar kuru man būtu saturīgas satunas, zvilnēšana pie televizora, daudz laba seksa un viņš reizi dienā pajautātu kā amn klājas!?