ir lietas un sajūtas kuras nemainās saistībā ar tevi.laiks iet.un tā vien liekas ka pat viss palēnām sākas no sākuma. varbūt izspēlēt šo spēli vēlreiz? vienalga.sajūtas nemainās.pat vārdi nemainās, tikai šoreiz to ir nedaudz vairāk ko pateikt. vienīgi apkārtējie citi. varbūt šoreiz būs savādāk? es apsolos būt stipra un pastāvēt.es apsolos ka spēšu. es apsolos vēl simtiem lietu. [un apsoloties secinu ka trīs lietas atkārtojas vienlaicīgi.ka trīs notikumi kas izmainījuši manu dzīvi un uzskatus notiek atkal. kur jūs uzrodaties?un kā jūs mākat to izdarīt vienlaicīgi?] ...tēmas maiņa... pie tam. ja es tagad varētu aizlidot,aizskriet,aizbraukt.. vienalga kā nokļūt līdz tevīm, es tevi nospiestu un nožņauktu pateicībā par to, ko tu liec man saprast un pārdomāt. tu esi kā tas mīkstais lācītis kurš tev tik ļoti patika. paldies. no sirds paldies. jo tu pat iedomāties nespēj ko tas man nozīmēja.nozīmē. un arī nozīmēs. :) ...domu maiņa... jā.un es nespēju beigt priecāties par nosalušajām kājām,sarkanajiem deguniem un sniegu matos. kā man patīk ziema un tās saltā smarža. man patīk pamosties zem siltās segas un gribēt ielektmīkstā kupenā aiz loga[nu ar iztēli man viss kārtībā.. jo kupenu vēl nav!tikai maza..plāna.sniega palaga kārta] un vispār es biju uz tumsas koncertu. forši.
|
|||||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |