vakardienas depo vakars tiešām bija visnotaļ interesants.
sakumā jau likas,ka būšu mājas jau ap 12,bet re kā,biju tikai ap pus 5iem,palikām līdz beigām.
tādus komplimentus es vel savām mūžā nebiju dzirdējusi,bet es viņus labāk gribu dzirdēt no sava vīrieša.no cita ne.
protams,ka sievietei tas ir patika,ka kāds vīrietis viņai saka kaut ko skaistu,bet tomer foršāk ir,ja tā saka tavs vīrietis.
bt varbūt viņš nemaz negrib to teikt?tad gan ir jauki.ja gan.
sen nebiju ar tik daudziem cilvēkiem iepazinusies.un dejojusi tik ilgi ari nebiju jau sen.
bet man patik,ka es varu pateikt ''nē'',jo man man patīk mans puika.
braukšu mājās,jo esejas pabeigtas.