| |
[Jul. 25th, 2007|12:05 pm] |
|
Es kļūšu par trauku lupatu un mazgāšu tavas acis no rītiem. Es būšu baltākais no visiem krītiem. Nolaizi pirkstus. Es palikšu mēma – vilkšu tevi aiz apkakles pa trepēm, kad tu pārvilksies pilnīgā ķēmā. Es būšu nepārgriežama vēna uz tavas vijoles, pat ja tavi pirksti būs rupji. Un tev izbeigsies sakāmais un leks laukā gadsimta gaitā norītie kamoli un krupji. Pārplīsīs centrālās apkures rores, iesiets pats savās kurpju šņorēs, tu būsi trolejbusa stanga no galvas līdz kājām notetovēta ar mangām. |
|
|
