Entry tags:

SKOTIJAS pār[ap]domas

SKOTIJAS pār[ap]domas -10-

Pavasaris iesākās tajā dienā, kad izejot no mājas sajutu vēsuma dūrienus pirkstu galos un saldējam manus vaigus, lai gan tajā pat laikā saule spīdēja tik spoži, ka koda man acīs un ejot augšup pa kalnu pretī Dundē universitātei, tā raidīja man acīs saules zaķu atspīdumus no logiem, cenšoties mani nomest lejā no kalna. Pavasarī ir tik skaisti, ka neviļus nākas vēlēties atrasties tajā vienai pašai bez citiem cilvēkiem, skriet klusumā un saltumam pretī tikai kreklā un biksēs, basām kājām, bet ar šalli ap kaklu, jo es taču nevēlos saslimt. Viss liekas tik patīkami kluss un spožs, apsalis, bet vienlaikus tik sildošs, ka īsti nespēj saprast, kurai no sajūtām nodoties... tikai apmulsums... tikai klusums, tikai patīkama sajūta, ka ziema ir prom, ka vēl viens gads iesācies no jauna. Manās domās gads sākas ar siltumu un beidzas ar tā beigām. Man patīk, kad ir silti, man patīk, kad var noaut basas kājas un izbaudīt zemes slāņus slīdam starp pirkstiem. Ar nepacietību gaidu lielākus grādus temperatūras skalā, lai varētu sākt skriešanas treniņus vienlaikus baudot pavasarīgo klusumu ar putnu treļļiem. Man patīk sapņot! Man patīk pavasaris, kurš liek sapņot un izjust! Man patīk daba pavasarī! Uzdāviniet man varavīksnes krāsas kurpju šņores, lai es varētu justies kā staigājot pa to. Uzdāviniet man krāsiņas, lai varu palīdzēt pavasarim izkrāsot pasauli!

Cilvēku vienaldzībai un egoismam laikam nav robežu. Katrs domā par sevi, katrs domā par to, lai tikai viņam ir labi, un pat tad, kad dzīvo ar citiem kopā, nespēj iemācīties sadzīvot. Jā, es jau atkal par saviem "foršajiem" kaimiņiem. Skots ir aktivizējies, pieņemu, ka tāpēc, ka viņš beidzot ir uzprogrammējis sev dāmu bez nepilnībām. Viņš jau 4am ir augšā, lai tracinātu mani ar skaļu durvju ciršanu, jo viņam laikam nav roku, lai durvis pieturētu vai normāli aizvērtu, viņš 4am taisa savu zupu, kuru vāra 2h, jo nesaprot, ka ūdens ātrāk uzvārās, ja uzgriež plīti uz 6, nevis uz 2. Viņš iet mazgāties un plēš jau iepriekš viņa vainas dēļ saplēsto dušu, kura nedarbosies labāk, ja viņš spiedīs pogu iekšā un ārā vēlreiz un vēlreiz. Un tā viņš atkārto jau kādu nedēļu, nespēdams saprast, ka duša vienkārši nedarbojas un ne no kā pēkšņi nesāks darboties. Man jau apnicis klāstīt par itālieti, tāpēc es nemaz neatkārtošos, bet tie Pļūteņi. Nu vai ziniet - ne prāta, ne mācības! Skuķene iet mazgāties, sakrājas tvaiki vannas istabā un viņa nejēdz atvērt tajā logu, jo nosūcējs nedarbojas, lai izlaistu tvaikus laukā, viņai vieglāk ir atstāt durvis vaļā, lai tvaiki nonāk līdz dūmu detektoram, lai iedarbinātu signalizāciju. Labi, jau pāris nedēļas šādi nav bijis, jo nedarbojas duša, bet likās, ka nebiju to izstāstījusi, ka viņai šādi "nejauši" sanāca dikti bieži iedarbināt signalizāciju. Bet tagad, viņi slēdz iekšā gāzi, lai uzsildītu ūdeni vannai, jo tas, ka duša nedarbojas viņiem nav šķērslis, lai neietu 2x dienā mazgāties. Visu laiku kā mazus bērnus jāpiepasē, lai nav ieslēguši atkal gāzi, jo maksāt par viņu untumiem nāksies mums visiem. Mūsu mājā laikam visi palikuši bez rokām, jo, ja iepriekš tikai Itāliete sita durvis, nu to dara visi. Un ar visiem es nudien domāju - VISI, pat es! Jā, es arī sāku palēnām uzkrāt savas dusmas un izlādēju tās raidot pretī nekaunības viļņus. Es vairs necenšos istabā uzvesties klusu vai vēlu vakarā, ja viti jau guļ, iet klusām pa savu istabu, lai nečīkstētu grīda, kāpēc man būtu jādomā par viņiem, ja viņi nedomā par mani? Es arī palieku ļauna, es palieku kā visi, bet par spīti tam, cik ļoti ienīstu padošanos grupu ietekmei, es šoreiz to pieļauju, jo laikam nekaunību var izmācīt ar nekaunību.

Trauki joprojām pūst un neviens nespēj savus izmazgāt pēc to lietošanas, tikai sakrāj vairākās kārtās puvumu. Tiesa gan šajā jomā es viņiem neatspēlējos, man tādas riebeklības neiet pie dūšas. Un zinu, ka labāk un vieglāk ir izmazgāt uzreiz savus traukus nekā vēlāk saprast, ka ir slinkums to izdarīt. Nu arī viņi vairs nejēdz tīros traukus ne tikai ielikt skapītī, tie paliek trauku žāvētāja līdzās izlietnei, nu viņi pat nejēdz tajā traukus ielikt, nu lielākoties ir vai nu sapuvušie trauki vienā izlietnes puse vai tīrie trauki otrā izlietnes pusē uz galda virs veļas mašīnas. Un, cik nopratu no mājas saimnieka, kad mēs (latvietes) izvāksimies, te ievāksies viens Itālietes draudziņš. Nu moins! Tad nu šeit būs īstākā elle. Man tikai žēl mājas saimnieku, kura māja tiks nopūdēta un visu laiku zumēs kā bišu strops, lai gan tā vairs nebūs mana vaina, mana nasta, mana mītne. Kāds prieks būs tikt starp biš vairāk civilizētiem cilvēkiem. Jau pavisam drīz, vēl tikai jāizciešas līdz aprīļa beigām. Mājās svinēšu brīvību - klusumā!

Tā kā mans Dell ir citos medību laukos, es šajos laukos atradu jaunu nodarbi. Esmu atsākusi lasīt grāmatas un iet viena pēc otras, pat pilnīgi bail atkal ieklīst Amazonē, jo jācenšas taupīt nauda, bet, kad es tieku tur, tad gribas nopirkt vēl un vēl. Mana wiš liste tikai papildinās ikreiz par trim vai vairāk grāmatām, kad vien tur "nejauši" ieklīstu.

Es vēlējos izveidot dgrāmatas ierakstu ar smieklīgākajiem pasniedzēju izteicieniem, bet neesmu vēl visus materiālus pārlūkojusi, tāpēc šis apkopojums kādā no nākošajām reizēm. Vai es jau teicu, cik smieklīgi Čanga saka blah-blah-blah? Ja nē, tad ieskats pasniedzēju teicienos, viņa saka: brā-brā-brā, kas man liek allaž ieķiķināties, jo izklausās pēc "krūšturis-krūšturis-krūšturis"

Lūkojoties laukā pa logu pavasarī es manu pāris kaijas lēnā lidojumā sķērsoja manu redzamības teritoriju. Tās lido tik skaisti un bezrūpīgi. Šodien balodis lidojot man garām tik tuvu, ka es spētu to noglaudīt, palūkojās uz mani un šķita, ka arī es lidoju viņam līdzi, vismaz uz mirkli, kaut tikai uz sekundi, kamēr viņš atkal novērsās. Nē, es neesmu neko salietojusies, tikai iesakņojusies fantāzijās par to, kur ir labāk kā tajā vietā, kurā stāvu es.

Žēl tikai, ka man ir alerģija no pavasara. Tas rada manā degunā kutinošas sajūtas, tas no rīta aizsit manu degunu ciet, pa dienu liek tam pilināt ūdeni kā no neaizgriezta krāna, bet vakaros liek tam rūkt kā vecam traktoram. Ieelpa - trrraktors rrrrūūc; Izelpa - klusums, kuru pārtrauc nepieciešamība pēc alerģisko iesnu izšņaukšanas.