Biju pie zobārsta, urba, bet tas sīkums (ņemot vērā to, ka man pirms kādiem gadiem 10 bez anestēzijas tīrīja kanālus un daktere brīnījās, kāpēc es viņas rokas grūžu prom. Un nē, es vienmēr esmu bijis par anestēziju, tikai sazin kāpēc jēpils dakteriem tas tolaik vēl nebija pielecis un es biju pārāk aizķēries viduslaikos, lai zinātu, ka anestēzija ir norma. Kopš tā laika viesošanos zobārsta krēslā uztveru kā sīkumu un vienmēr māju ar galvu kad izskan magiskā frāze "nu tagad iepotēsim"). Bet šī reize izcēlās ar to, ka man zem galvas pagrūda kaut ko mīkstu un vēsu, un es atļaušos apgalvot, ka tas zobārsta krēsls ir ērtākais krēsls, kurā esmu sēdējis un tas viss tikai tāpēc, ka bija tas zemgalvas pūslis. Gribēju paparasīt, kas tas ir par brīnumagregātu, bet lūpa bija tā atslēgusies, ka nekas labs no runāšanas nebūtu sanācis.