esmu mājās. Tādas liekas Rīgas mājas. Šoreiz gan es kā mazs bērns jutos, tā negribējās braukt prom, bet ir šis tas,kas liek atgriezties... mācības, kurām nevaru saņemties (atkal), prātā grozās viens vārds - dāvana. Viņam ir vārda diena. Šādas tādas idejas jau ir, bet gribas,lai ir tik forši, lai pārspētu viņu, tādus smaidus dēļ dāvanām ir panācis tikai viņš :D tikai nekad jau nevar saprast, vai tādēļ, ka Viņš, vai tādēļ, ka dāvana feina... tā jau i. Prātošanu gan bremzē maks, kurš jorpojām ir manāmi tukš, gaidu nākamo nedēļu, tad būs :) beidzot tikšu vaļā no parādiem , tikmēr mīļie draugi, piedodiet

Vakrā tēja un sarunas, ekhh kā gribās :)