Šobrīd lasu viņa 1981. gada grāmatu Cujo, kas ir diezgan briesmīga - viens no galvenajiem varoņiem ir burvīgs Sanbernārs, kurš saslimst ar trakumsērgu un lēnām kļūst ļauns.
Un pirms vēl kāds ūberinteliģentais ipsteris sāk mētāties ar frāzēm par to, cik Stīvens ir meinstrīmisks un pēē, attaisnošos - tā kā man nav pieejamas grāmatas latviski (vismaz līdz mirklim, kad man būs darbs un līdz ar to arī kruts e-book readeris), lasu pārsvarā spāniski vai citā svešzemju mēlē, līdz ar to uzlaboju savas svešvalodu zināšānas, ibio. Vismaz manu sirdspaziņu šis attaisnojums nomierina.