beigās sanāca ne kā pirmspensijā.
tagad tik mājās pārvilkos, un nenāk vēl miegs.
ja nav aiziets gulēt, ir vakardiena.
tātad, pēc DM bāra aizgājām uz jauniešu Ezīšfestu, lai noklausītos PND,
bet beigās jau gribējās arī Athodus Brīnuzemē, jo nezinu, kur palika laiks, bet nemanot atnāca plkst.3
visu vakaru jutos kā filmā, jo satikā kaut kādus 3 frīkus. "ko jums nopirkt?", saku, ka ūdeni.
nē, alko vajagot. saku, nē, nu pienesiet taču ūdens glāzi! pienesa jau gan.
iedzert tā arī nesanāca, jo biju ar auto. pa dienu nevarēju sakasīties, lai brauktu ar trolejbusu, un nākamais
nāca pārāk vēlu.
pārsmējos šovakar.
abprātīgi uz tādu Ezīšfestu jau nu gan neietu. pārāk daudz masas.
āh, nu bija vēl tak šis tas, kas bija jāklausās austiņās. piem, Siksna un pēc tam disene. tik smieklīgi, kad ta'es uz
Siksnu būtu gājusu. dies tēs, bet biju.
rīt jāiztur gaļas festivāls un varbūt Vagonos Simanovičs.
un tad jau vasara beigsies, un varēs hibernēt.
mājup braucot, pēdējā dziesma, kas skanēja, bij The Garden by EN, bet man vairs nav neviena, ko meklēt.
Jādzīvo mirkļos.
Un viss.