Sun, Mar. 6th, 2011, 12:10 pm

Divas nedēļas pavadītas absolūtā bezapstājas skriešanā un šķiet, ka tas turpināsies kā minimums vēl pāris nedēļas, mēnešus un iespējams visu dzīvi. Karnevāls, ciemiņi, drauga automašīnās negadījums un mēs kā ģimenes aizvietotāji, milzīga projekta iesniegšanas termiņš, smags kurss, darba meklējumi - tas viss ir sakritis vienā laikā un raujos no vienas vietas uz otru. Laikam esmu nokļuvusī tajā punktā savā dzīvē, kad uzsākt kaut ko jogai vai meditācijai līdzīgu ir fiziska nepieciešamība, ne vienkārši vēlme.

Patiesībā bloga rakstīšana ir tuvākais privātā, ne kopīgā, miera ienesējs manā dzīvē. Notikumu aprakstīšana piešķir tiem sistemātiskumu un taustamību, kā arī paglābj tos no aizmirstības. Blogs - mana joga, meditācija, psihoterapeits un uzticības persona.