Ok. Te ir tā otra lieta, kas man uz sirds - šodiena ĻOTI skaudri lika apjaust, ka savulaik ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
wasp_lv savos novērojumos bijusi precīza. Tieši kā naglai uz galvas. Ir kāda realitāte, kas eksistē paralēli mūsējai, bet kurā valda citi tikumi, cita informācijas telpa, citas (dubult)morāles un vēstures vērtības.
Es runāju par faktu, ka eksistē veselas paaudzes, kuras nesaprot latviešu valodu. Neko. Pat elementāras frāzes. Un situācija, ja arī mainās uz labu, tad daudz par lēnu. DAUDZ. Vecticībnieks ōpis ar savu bārdu un despotisko varaskāri latviski nesaprot ne vārda un vispār nedzird, ja viņu uzrunā šajā valodā. Draudēt un kačāt pravas - to gan katrā laikā. Viņa meita, māte čalītim, kas mierīgi vizinājies ar zagto velli, daudzmaz atpazīst latviešu mēli un prot laikā palūgt, lai pāreju uz krievu valodu saziņā. Puika no visiem, šķiet, visu saprata vislabāk. Pēc sejas grimasēm izskatījās, ka viņam ir vispārīga nojauta par to, par ko ir runa.
Un tie, redz, skaitās Latvijas pilsoņi. Par ko mēs runājam tādā gadījumā!? Kāds radikālisms? Iesalnieks savā 'bēdīgi slavenajā' tvītā visu pateica skaidri un precīzi - multikulturālisms mūs iznīcinās. Šeit ir viena valsts - Latvija. Un tajā dzīvo viena tauta - latvieši. Un viss. Nekā citādi.
wasp_lv savos novērojumos bijusi precīza. Tieši kā naglai uz galvas. Ir kāda realitāte, kas eksistē paralēli mūsējai, bet kurā valda citi tikumi, cita informācijas telpa, citas (dubult)morāles un vēstures vērtības.Es runāju par faktu, ka eksistē veselas paaudzes, kuras nesaprot latviešu valodu. Neko. Pat elementāras frāzes. Un situācija, ja arī mainās uz labu, tad daudz par lēnu. DAUDZ. Vecticībnieks ōpis ar savu bārdu un despotisko varaskāri latviski nesaprot ne vārda un vispār nedzird, ja viņu uzrunā šajā valodā. Draudēt un kačāt pravas - to gan katrā laikā. Viņa meita, māte čalītim, kas mierīgi vizinājies ar zagto velli, daudzmaz atpazīst latviešu mēli un prot laikā palūgt, lai pāreju uz krievu valodu saziņā. Puika no visiem, šķiet, visu saprata vislabāk. Pēc sejas grimasēm izskatījās, ka viņam ir vispārīga nojauta par to, par ko ir runa.
Un tie, redz, skaitās Latvijas pilsoņi. Par ko mēs runājam tādā gadījumā!? Kāds radikālisms? Iesalnieks savā 'bēdīgi slavenajā' tvītā visu pateica skaidri un precīzi - multikulturālisms mūs iznīcinās. Šeit ir viena valsts - Latvija. Un tajā dzīvo viena tauta - latvieši. Un viss. Nekā citādi.
http://www.paulgraham.com/identity.h
I. Parādnieks - par nacionālismu (fragmenti)
[mani] vakardienas piedzīvojumi ļoti skaidri iezīmēja robežu, kur kaut kas 'imaginārs' pārvēršas par kaut ko ļoti, ļoti īstu un taustāmu.
Par Parādnieka k-ga pieminētajām "pamatvērtībām" un vajadzību pēc to atdzimšanas es, savukārt, varu vilkt paralēles ar sentimentu pēc XIX gadsimta koloniālisma vai aparteīda atgriešanās.
Un tur arī ir tā robeža. Koloniālisms ir greznība, ko var atļauties lielas valstis, daudzmiljonu nācijas. Bet mēs nevaram. Mūsu ir tik maz [šeit palicis], ka pat pensionāri strādā divos darbos.
Papildus tam visam, no personiskā viedokļa es neatzīstu ne kosmopolītismu, ne multikulturālismu, nedz globalizāciju. To atzīst tikai cilvēki, kas no tā
a) gūst personīgu labumu
vai
b) nezina, neko nav zinājuši un negrib zināt par alternatīvām.
Es patiešām neredzu nevienu iemeslu, kāpēc gan latviešu nācija nevarētu mierīgi turpināt dzīvot savā zemē netraucēti.
Kas attiecas uz apgalvojumu, ka kosmopolītismu atzīst tikai vai nu tā, vai cita šauri definēta grupa - es vēlētos dzirdēt Tavu pamatojumu. Protams, ka personisks labums no piederības vispasaules sabiedrībai kāda ar karogu pārklāta ģeopolitiska kakta iedzīvotāju saimes vietā ir, un ir nenoliedzams - brīva informācijas apmaiņa un pārvietošanās, sadarbība bez nacionālistiskā "'mēs' versus 'viņi'" šablona ietekmes utt., taču galvenos plusus es kosmopolītisma shēmā tomēr saskatu progresa veicināšanas sakarā. Ir problēmas, kuras atrisināt var cerēt tikai visa cilvēce kopumā, un ir mērķi, kas var tikt sasniegti tikai šādi.
Un par "dzīvot savā zemē netraucēti" - kāds naivums. Paliekot nopakaļ vilcienam, tipiskie scenāriji ir vai nu dažāda ātruma pašiznīcība, vai regresija, pēdējam gadījumam atkārtojot amišu vai Tevis paša pieminēto vecticībnieku ainu.
Ar to kosmopolītisma piekritēju dalījumu pa grupām ir pavisam vienkārši - jo tās ir tieši tās divas argumentācijas, ko parasti šajā sakarā dzirdam. Proti,
a)mums nav izvēles, jo [arguments, kā tik visa mums nav un cik labi būs, kad būsim to ieguvuši]
b)mums tas ir izdevīgi, jo [argumens + parasti tā proponētājs lieto formu 'jūs', tā cenšoties parādīt, ka arī pārējie no tā iegūs un izvirzot tēzi, ka ieguvums obligāti atsvērs zaudējumus. Vai arī vispār nepieminot to, ka kaut ko nāksies zaudēt. Klasisks piemērs šajā sakarā ir Eiropas Savienība.]
Līdz šim ar to kosmopolītismu/multikulturālismu mums ir gājis švaki. Ar 'mums' es šoreiz domāju cilvēci kopumā. Merkele jau visu pateica, bet to var itin labi redzēt, kā skandināvijas valstīs ieceļojuši 'kosmopolīti' pieprasa to un šito, bet pretī dot nevēlas neko. Tikai kačā pravas. Precīzi kā tas vecticībnieks. Diez vai to var nosaukt par progresu..
Un problēma ir ar pašu valsts aparātu kā tādu. Nāk prātā Andersona "Imagined Communities".
Un, godīgi sakot, atgriežoties pie mana puksta, izrāviens no rajona ir izrāviens no verdzības. Arī objektīvi raugoties.
Btw - neesmu lasījis 'Imagined Communities'. Linku iemetīsi slinkajam/aizņemtajam Almaitī?