Manā galvā saperinājušās ne-manas-domas.
Es izdomāju, ka man tomēr, arī ar visu online tulkošanu katru dienu 3h, ir labi.
Un arī karstums var būt patīkams, kad ķermenis iegūst brūnumiņu.
Sapņos es redzu, kā cīnos trolejbusā ar konduktorēm un mēģinu "sarunāt" ka maksāju eiro.
Sapņos es redzu, ka tas viss, kas man likās, ka varbūt man tomēr ir kādas jūtas pret viņu ir totāls ****.
Man negribas neko skaidrot.
Man negribas nekur braukt.
Vot tā.