20 October 2010 @ 10:39 pm
 
es tikai rakstu un dzēšu, rakstu un dzēšu.. varētu mest visu pie malas un piesēsties ar muguru pret karsto radiatoru. mirkli būt mierā. klausīties kā tur, tālumā, klusi dun jūra un uz mirkli pievērt acis. iedomāties, ka ir ziema, ka ir aizsnidzis ciet viss, kas ir bijis un viss, kas vēl būs. kas nekad nav bijis. kas nekad nebūs.

iedomāties, ka viss reiz sākas no jauna. un, pat ja viss ir tikai turpinājums kam jau reiz notikušam.. tas tik un tā ir kas pirmreizīgs. tagadne un nākotne, ne pagātne. un tā visa reiz būs mana.
 
 
skaņa: sarah mclachlan - wintersong