krunkains - izberzos tur, kur baaaaaaigi izvairos

Tagad mazliet tāda nesaprašana.
Un arī nesaprašana par to, vai šī pirmā neizpratne radusies no vienkārši situācijas un otra izjūtām/būtības/dabas (ko tik ļoti gribās saprast), vai vairāk no manas puses, tā, ko esmu sev radījusi [ierobežojums-brīvība-slimība-vientulība-jā, jā, jā, tu esi tāda pati kā tavs tēvs :D-pārāk liela plānot un kontrolēt griba] - mana nespēka, manas nevarēšanas, manas nolemtības un bailēm.

Pirmoreizi mani šitā pārsteidza - ar teju visu, ko varēju (lablabi, NEvarēju) iedomāties. Lai kādas ķibeles, bet tā... Savādi/forši.
Bet tomēr fonu gammas nesaskan un tas, ko vēlos īsti nepiepildās, atstājot alkstošu. + un jau minētais fanatiskplānotkontrolēt gars padara nemierīgu un gribās, kaut ātrāk atnāktu un ātrāk apzaskaidrotu situāciju
(ak, un atkal taču mani pēcāk vēlreiz pārsteidza!
tvīksme;
cik gan cilvēks saskata visā tomēr to, ko pats vēlas saskatīt un vēsu prātu pārspriežot šķiet, ka visam ir daudz loģiskāks, vienkāršāks pamatojums/skaidrojums, kas gan jau vērsts pret tevi/"nekā laba nebūs"/obmeņajet)

beigās, kā jau ierasts - nezināmais biedē, neprognozējamais satrauc un cilvēka jūtu pasaule vienkārši... Kicks ass!
Aizraujoši.

++
Dārgo dieviņ (Siera Krustiņ), vai varu lūgt, lai notiek viss ātrāk?
Citādi baigi smacē.
++
nēnunēnu nēnunēnu, nav jau TIK traki, bet... (ihatetobeemotionalandtobeawomansometimes) ehh
++ Un paldies Čirkainajam par vnk to, ka viņš ir! Lōve naturālākā un šķīstibērnišķīgākā :p