Māte šodien man demonstrēja mapīti ar maniem un brāļa bērnības dienu dzejolīšiem un zīmējumiem. Ja neskaita maniem agrīnā kristīgā perioda (apmēram 7 - 9 gadu vecuma posmā) pantiem piemītošo atskaņu "Kristu-sistu" šarmu, tad gauži mīlīgi bija zīmējumi no kādu nepilnu četru gadu vecuma laika, piemēram, nikns kaķis ar pirāta apsēju pār vienu aci, beigtu rozā peli pie kājām un lielu uzrakstu "Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī!". Tomēr mans favorīts bija fantastisks neradījums ar vienu izvalbītu aci, greizu, melnu muti, taustekļiem uz galvas un apgrieztu krustu uz krūtīm, kas rokā tur nenosakāmas izcelsmes netīri zaļu tašu. Tolaik māte bija pierakstījusi attēlotā jēgu - kā es to esot lepni apgalvojusi, tad šis acīmredzami sātaniskais izdzimtenis ir "Suns ar indes maisu".
Žēl, ka nav saglabājušies zīmējumi ar zirgu skeletiem, visādi citādi kailo, ūsaino zagli caurspīdīgā sieviešu naktskreklā, uguns un piķa bedru izrakšanas plānu mūsu dārzā un shēmu, kas paredzēja blendera piemērošanu peļu slazda lomai.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}