man ir nauda, bet esmu bomziene savā būtībā, jo nepatīk pienākumi.
un viss tik savandīts, es paskatos uz "vandismu", un man ir vienalga, nesmuki, jā, bet who cares. man kopš bērnības ir tā. citi cilvēki kārtoja manu rakstāmgaldu, pat pagalma bērni, aicināju strādāt. varbūt jāpajautā mammai lexotanils, nezinu, jo derētu izsūkt grīdu, arī izmazgāt, bet vispār nav spēka vai gribas. vasarnīcā dobes ravēt arī aicinu citus.
ai, tas par sadzīvi.
ja par uzdzīvi, tad galīgi vairs neuzrunā "Pērkons" kopš Kulakovs citur. gāju Inokentija un Skyforger dēļ.
šodien atkal pastnieki