agnesei krivadei laikam bija teikums par to, ka kurš no mums var likt roku uz sirds un atšķirt sevi no tā, kas ir modē.. uzroku, atkal palaižu, neizturu nekādu ārēju spiedienu.. ūdens švammē, kas pieņem jebkāda trauka formu. tā sevis lipināšana no sīkumiem nepieļauj manu vainošanu un tiesāšanu, jo manis tur ir tikai cik izkārtne un gaume sastiķēt kopā. nebūtu maucības un baiļu piegaršas tikai

bet deam, es esmu forša draudzene.pati sev tādu gribētu.
to, ka smoku zem tām nolobāmajām kārtām neviens neredz un tā noteikti ir situācijas neizmantošana nedaloties, ņemot vērā, ka ievainojamībā ir spēks. gāju-nokritu-piecēlos VS gāju-gāju-gāju