Vakrdien sajutos kā kucēns savai dzīvokļa biedrenei. Kāmēr mani frizēja, viņa bija valodas saikne starp mani un frizieri. He, atlika pārējām sievietēm izdzirdēt, ka runājam dažādās valodās, lai sāktos jautājumi apmēram pa kucēnu tēmu, kad uz ielas visi uzdod jautājumus "ko viņš ēd?", "kā uzvedās?", "vai nečurā uz grīdas?". Viņas bija šokā par to, ka man ir tumši zilas acis, bet melni mati. Gluži kā kucēn-šķirnes īpatnība.

Un ja godīgi, ta tā te ir vienmēr, jo Izmira nav tūristu vieta, un patiesībā ir tikai retums, kas runā angliski. Pat jaunieši nerunā. Gandrīz katru reizi, kas ar Sinemu izejam ārā, viņai noteikti puse no iepazīšanās sarunas būs jāvelta par mani un skaidrošanu, kāpēc es esmu te. Nezinu, cik ilgi vēl viņa to izturēs.

Un vēl ir jancīgi, kā cilvēki izmanās kārtot savas attiecības manā klātbūtnē, jo zina, ka es nesapratīšu, par ko iet runa. Tā vakardien bārā Sinema kārtoja attiecības ar savu randiņ-puisi, un abi viņi tur kašķējās vismaz 12 minūtes kā tāds vecs, precēts pāris. es tik skatījos griestos un liku starp lūpām vienu popkornu pēc otra. Bet viņa ir atskārtusi, ka es vairāk vai mazāk sāku saprast kontekstu par ko sarunas risinās. lai vai kā, viņa vakardien atzina, ka trūks manis vairāk kā nekad, kad es aizbraukšu, kā arī saruna tāpat tika man atstāstīta vārds vārdā, turklāt vakars izvērsās pavisam smieklīgs, kad sākām aprunāt vīrieš-tēmas. un ja godīgi, tad arī mana pirmā pieredze ar kādu dzīvojot kopā ir lieliska - es nevaru iedomāties labāku "roommate".

toties grādi +26 un kūstu. Baidos iedomāties, kas darīsies jūnijā. jānokārto visas skolas lietas un jānozūd Eges jūrā nedēļas nogalē.. mmmm

UPD. samelojos. nu jau +28