Cenšos ticēt sev vairāk kā citiem - tāda ir manas nākamās profesijas būtība - apšaubīt un pārbaudīt visu, jo pie kļūdām nevainos autoru, bet gan literāro redaktoru. Mani vienu brīdi baidīja šī atbildība, bet šodien sēžot bibliotēkā (jā, pat svētdienā!) man pat sagādāja nelielu baudu pārlūkot 30 lpp. garā referāta tekstu un pārbaudīt vārdnīcā katru minēto personas vārdu un uzvārdu, un atrast kļūdas!! man nepieder šis teksts un mani par to neslavēs...
Esmu kaut kas nemanāms, kas labo citu kļūdas... Arī ikdienā dažreiz cenšos salabot to, ko citi jau sen būtu izmetuši, jo daudz vieglāk ir nopirkt jaunu... es dažreiz aizraujos ar labošanu un neredzu, ka tam nav jēgas, līdz kāds mani aptur... un es jūtos vainīga ne tikai par to, ka neesmu spējīga salabot, bet arī par to, ka lieki tērēju savu laiu, lieki ceru, lieki, viss ir lieki, pat tā lieta, ko cenšos salabot ir lieka un nevajadzīga...
Garastāvoklis:: Hm...lieki...
Mūzika: Dead can dance