Likantropiskās · piezīmes

Seminārs. Tātad. Tas bija fantastiski vērtīgi un pilnveidojoši. Trīs dienas lieliskas informācijas, intuitīvu nojausmu apstiprināšanas, iedvesmojošu vingrinājumu, atklāsmju, tūlītējas pārbaudīšanas treniņos un konstatēšanas - jā, tas darbojas, pie tam, izcili! Bija gan iespēja vērot jātnieku izaugsmi, gan dalīties tūlītējos jautājumos, meklējot tiem risinājumus, gan spēlēt lomu spēles, kurās cilvēks tēloja zirgu, lai pārliecinātos, cik ļoti niansētas norādes var dot pat ar domu vien - jo ķermenis to sajūt! Īsāk sakot, nenožēloju neko no pavadītā laika, ja nu vien milzīgo karstumu, apdegumu un nelielo zaudētā bāluma devu. Sapratu, ka droši vien sākšu lēnām krāt naudu, lai pēc apmēram gada varētu aizbraukt uz nedēļu vai divām mācīties pie Vikijas uz UK. Atvēru viņas mācībcentra mājaslapu tīrās intereses pēc, un tās virsrakstā lasu - reach your destiny... Sagadīšanās, protams, bet sagadīšanās ir lielisks veids, kā sarunāties ar savām iespējām. :)
Iedvesmojoši augstākajā mērā. Degu nepacietībā sagaidīt nākamo piektdienu, kad atkal varēšu praktizēt iegūtās zināšanas jāšanā.

Tagad sākšu lēnām konspektēt semināra laikā izdarītās piezīmes par vingrinājumiem, personīgajām atklāsmēm, ieteikumiem utt. Ja kādam no manā ciblistē mītošajiem zirgļaudīm būs interese, varēšu padalīties faila vai sarunas formā.

Un - atmosfēra. Draudzīgi, interesanti cilvēki, atklātība, jautrība, izziņa. Pēc tik jaukas pieredzes būs nebrīvi atgriezties darbā... Nu ko. Reach your destiny. It has a road to follow and, even if at times it is unpleasant, it still leads to the goal you are aiming at. :)

Aaa, tā atklāsmju sajūta. Daudz kas izrādījās tik saprotams pēkšņi! Nevaru nomierināties.

***

Atpakaļceļā ielūkojoties automašīnas spogulī pēkšņi sevī saredzēju svešas acis. Nē, drīzāk - citas. Degošas, urdošas, caururbjošas, vērojošas, mīlošas, ietverošas, melnas. Nesaucu vārdā, bet zinu. Savienojāmies skaistumā.