Šodien galīgi aplauzos trolejbusā. Jau pieturā noskatīju meiteni leopardraksta svārkos (kas man riebjas) un ar melnu, spīdīgu somu ar zelta "apkalumiem". Zināms tips, ne? Ne ta nu nosmkīkņāju, bet savā galvā ieķeksēju: "krieviete".
Protams, šī dāma apsēdās man blakus. Pusceļā no centra dāmai ar zeltīto somu sāka zvanīt telefons. Un viņa atbildēja skaidrā latviešu valodā. Turklāt, runāja sakarīgi.
Vārdus sakot, manam snobismam kārtējo reizi tiek aplauzti radziņi. Te nu bija nacionālisma pretiniece un līdztiesības - vienlīdzības sludinātāja. Pat trolejbusā nevar pabraukt bez cilvēku šķirošanas un snobošanās.