« previous entry | next entry »
Maijs. 22., 2012 | 06:07 pm

man ir tik daudz, ko teikt, bet es nespēju izteikties - sāku rakstīt vienu teikumu, bet nespēju pabeigt; rakstu otro, tad trešo par pavisam citu tēmu un beigās tā arī neuzrakstu neko.

saite | ir doma | Add to Memories


Comments {3}

from: [info]aizmirsti
date: Maijs. 22., 2012 - 07:59 pm
saite

Trenējies, trenējies, uzlabo sevi, pieslīpe rakstību. Valoda ir kā mūzikas instruments, tev tas ir lēnām, ar vienmuļu darbu jāapgūst. Bet, kad tu kaut ko sāc saprast, tad tik ir!

“Nobody tells this to people who are beginners, I wish someone told me. All of us who do creative work, we get into it because we have good taste. But there is this gap. For the first couple years you make stuff, it’s just not that good. It’s trying to be good, it has potential, but it’s not. But your taste, the thing that got you into the game, is still killer. And your taste is why your work disappoints you. A lot of people never get past this phase, they quit. Most people I know who do interesting, creative work went through years of this. We know our work doesn’t have this special thing that we want it to have. We all go through this. And if you are just starting out or you are still in this phase, you gotta know its normal and the most important thing you can do is do a lot of work. Put yourself on a deadline so that every week you will finish one story. It is only by going through a volume of work that you will close that gap, and your work will be as good as your ambitions. And I took longer to figure out how to do this than anyone I’ve ever met. It’s gonna take awhile. It’s normal to take awhile. You’ve just gotta fight your way through.”
― Ira Glass

Words to live by.

pateikt | čatiņš


surrender

from: [info]surrender
date: Maijs. 22., 2012 - 09:37 pm
saite

es rakstīšanu biju domājusi nevis kā mākslinieciskās izpausmes veidu, bet gan emociju izlikšanu tepat klabē (diemžēl citu veidu kā to izdarīt, man nav).

teiksim, skolā ar domrakstiem iet pat ļoti labi (nevar gan salīdzināt ar rakstniekiem, bet, domāju, grāmatas devušas savu labumu vārdu krājumam), bet, kad uz sirds ir visādas sāpes un gribas to smagumu no sirds nomest, prātā domas skrien viena pāri otrai, katrs vārds no cita atmiņu un jūtu plauktiņa, viss samudžinās un man nekas vairs nesanāk, īpaši tad, ja gribas rakstīt dusmu uzplūdā.

bet paldies par vārdiem, kas zina, varbūt kādreiz mūza nomaldīsies no ceļa pie kāda, kas to gaida un negaidīti atnāks pie manis, un tad es uzrakstīšu arī kādu stāstu

pateikt | << | čatiņš


from: [info]aizmirsti
date: Maijs. 22., 2012 - 10:23 pm
saite

Nu bet dzīve ir māksla un māksla ir dzīve. Abas draudzenes iet roku rokā, kaut gan bieži grūti abas savienot.
Īsts rakstnieks spēj sakarīgi izteikties jebkādā dzīves situācijā. Tāda prasma vienmēr noder, ne tikai pilna laika rakstniekiem. Un stāstu rakstīšana jau ir tā pati emociju izlikšana uz papīra/datora/sienas, kaut kur.

pateikt | <<