|
Man patīk vakarus pavadīt vienatnē, dzerot smaržīgu tēju no milzīgas dzeltenas krūzes. Dievinu šo nedaudz skumjo vientulības sajūtu. Manuprāt, esot divatā ar sevi vari saprast kas līdz šim bijis neskaidrs – kāpēc gribas raudāt, kāpēc daži joki nešķiet smieklīgi, kāpēc kaitina lietas un cilvēki, kuri kadreiz bija mīļi, kāpēc naksnīga pilsēta lik justies skumjai, kāpēc…it tik daudz ko var pārdomāt…Bet dažreiz doma arī par to, ka ja tā turpināsies blakus nebūs tuva un mīļa cilvēka, kad gribēsies, lai tevi samīļo un saprot, ja ir grūti…neviens tevi pēc garas un nogurdinošas dienas nesagaidīs mājās ar vakariņām un smaidu… |