Pienāk brīži dzīvē kad neko citu nevajag kā vien asmeni nēsāt pakrūtē un just. Trešā nu jau ceturtā diena ar nemainīgo smeldzi. Sirds sarāvusies līdz persika kauliņa lielumam un kāds tik un tā turpina viņu žņaugt. Divi mēneši, 2 h un 58 minūtes, lepnība, apņemšanās: klusēt, nerakstīt, aizmirst, nedomāt, neviena piliena asaru vai asiņu, bet tik un tā- tā ir mīlestība.
Nolādētais Boris Grebenšķikovs un viņa gaudulīgi pienaina balss...
Au. Sāp suka.