ziniet kāda ir sajūta, kad sēdi uz celma, tā kā tagad, ka vienkārši nepiecelies un neej mājās.kāpēc nav tā, ka var iziet un būt jau mājā. nē, vēl kaut kur jābrauc. tā nav godīgi. teica mārtiņš brencis, paredzot to, kas drošvien pēc kāda laika notiks tas, kas notiks. tā tik tiešām nav godīgi. bet, ja viss notiktu tā, kā ir godīgi, tad nerastos nekā jauna. jo jaunrade ir kaut kāds disharmonijas rezultāts, jūtu un iespēju sadursme.

 labi, čau

p.s. astma man šodien apsolīja parādīt pipuku