| Sep. 20th, 2009 10:10 am kaut kāds vājprātīgs sapnis. tam sekojošais bija par boniju un klaidu, pašnāvību mēģinājumiem aizrijoties miltus, bet pirms tam.
tātad biju izdomājusi, ka jāiet pie tallinas univ galvenā džeka sūdzēties, kas tā par lietu, ka budžets attiecas tikai uz vietējiem, laikam sapnī biju sagūglojusi kaut ko par diskrimināciju un ES ūtētē, tā kā biju izsapņojusi argumentus ne pa jokam. nu, džeks noklausās un jautā, a kāpēc man liekas, ka man pienākas. saku, ka neredzu nevienu iemeslu, kāpēc ne. nu labi, runās ar atbildīgo mana departamenta direktoru. šis mūs ierauga, nopūšas un saka: "ai, meitenīt, tu šitajā skolā tikai troksni un nepatikšanas vari sataisīt," bet nu tā diezgan labdabīgi. šie tur sēž, runājas, dzirdu, ka viens saka otram, ka "viņa ir ļoti natural, vēl nevar zināt vai tas labi vai slikti, var izrādīties abējādi". khmm...okei. nu ja, tad viņi izdomā ieiet vienā lekcijā, kur sēž viss kurss, un saka, ka kursam tagad jābalso, vai šitai meitenei kaut kas pienākas tāpat vien vai nē. šausmās domāju, ka savu mūžu neviens man neko nenovēlēs, bet nu kaut kāda puse paceļ rokas. tad g.džeks saka, ka būs jāpamato, pāris rokas nolaižas. argumenti ir tādi ļoti drebelīgi, un tad pavisam lēnām, no maniem kursabiedriem šie cilvēki pārvēršas tajos, kas man dzīvē spēlējuši kaut kādu lomu, un tie, kas man novēl bezmaksas izglītību ir draugi, paziņas ūtētē, bet mans skatiens slīd viņiem garām, redzu tādus, kas man i garoziņu nenovēlētu, izmisusi domāju, ka tūlīt būs jāstāsta "pret" iemesli, ka mani sazāģēs mazos gabaliņos, ka neesmu bijusi pietiekami labs cilvēks, ka, re kā, viss dzīvē nāk atpakaļ, tad es pamostos, ir nakts vidus, man priekšā daudz mierīgāki sapņi, kur gluži parasti slepkavos cilvēkus un tā, bet nekas šitik šausmīgs vairs nav gaidāms. Leave a comment    |
