Raaha -

aj, aj... Kādreiz Fanija rakstīja http://klab.lv/users/fanija/460568.html par onkulīti.

Man pēdējā laikā bieži sanāk ( nu ļoti iespējams, ka to pašu) vienu onkuli ratiņkrēslā redzēt. Šodien pusdienlaikā saņēmu dūšu un iedevu viņam naudiņu. ai, ai, kā samulsu, kad viņš sāka ar mani runāties- kā Tevi, krasavica, sauc? ā, šitā? -tagad zināšu. es visu laiku no rītiem skatos, zametil uže, kā tu staigā uz darbu, krasivaja takaja, s vidu paņatja, što harošaja... Taisnība, es tiešām no rītiem eju viņam garām, šķiet tāds jauks onkulis, parasti dzīvojas savos ratiņos pie Merķeļu ielas avīžu kioska, kas pie Vērmanīša, pretī Inženieru ielai. Tikai vienmēr kauns. Nekad neesmu sapratusi, kā lai pareizi rīkojas, kā iedot naudiņu, lai vienlaicīgi nepazemotu.