Stacijas-Stokmana tunelī meitene vijolēja "The Cranberries" gabalu "Zombie".
Es, steidzīgā solī garām skrienot, iemetu futlārī eiro un, asarām riešoties, domāju - vai tā es sev mēģinu nopirkt pozitīvu sarunas rezultātu?

Atpakaļceļā tur krievu mužiki spēlēja kaut ko no Coja vai līdzīgi. Šiem jau sen nedodu, man tas izskatās atstrādāts komerctriks - kura gan sirds neietrīsēsies pie, piem., "zveda po imeņi Solnce", vai ne? Vienreiz, divreiz ietrīsas, bet trešajā saproti, ka no tevis kāš.

Reiz, kad strādāju birojā Rīgas centrā, rudens pēcpusdienas smidzeklī Vērmanītī onka spēlēja "Singin` in the rain". Un tas bija ļoti pa īstam un it kā tieši priekš manis, smaidīga atdevu teju visu, ko varēju atļauties.

Ar to neko daudz negribēju pateikt.
Tik to, ka samērā nevieglajos finansiālajos apstākļos iztērēju eiro vienkārši sirdsapziņas pabarošanai.