Vakar satikos ar E. Un es aptvēru, ka esam novecojuši un mainījušies. AK DIEVS, 2 gadi! Jūs vienkārši neapteverat to rūgtumu, ar kādu es to pavēstu sev un visai pasaulei. Tas ir kā nāves spriedums pagātnei un nākamībai- savā ziņā.
Sākotnēja klusēšana un neveiklība piepildījās kā balons. Līdz galam nepateikta mīlestība un abpusēji slēpsts rūgtums par gala iznākumu... visas 2 h no sākta gala līdz pat beigām. Mani vienīgi nenodeva mana aktiermāksla. Līdz pārsprāga kaut kas un sākām runāt.
Esam nokļuvuši tur kur nevēlējāmies būt. Ir nodoti ideāli un tas ir tikai desmit gažu vai piecgažu jautājums vai tiks nodoti arī draugi personīgu mērķu un mankārības dēļ.
Viņa man centās atvainoties un es viņu pārtraucu. Un tajā mirklī nāk tāds spēriens, tāds sitiens pa muguru kā spēcīga divmetrīga krievu gopņika belziens, par to, ka nekas nekur nav pazudis. UN jo vairāk par to domā jo vairāk visas emocijas kļūst reālas un atdzīvojas. Gluži kā tajā pasakā par apburto karaļvalsti. Es iemidzināju nāvīgā miegā savas izjūtas un cerības pret viņu. Šodien mēs runājām par to, ka nav vairs neviena, kura dēļ ticēt un būt labākam. Un mūsu skatienos ielija tik daudz no rūgtuma un alkām tieši pēc pretējā.
Nu jā var jau teikt, ka sevis dēļ vajag censties, bet... tas ir banāli.
Es uzvilku viņas šalli, lai parādītu, ka neesmu to nedz saplēsis, nedz sadedzinājis, nedz kodēm atdevis apēšanai. Lai parādītu, ka cienu visu kas mūsu starpā ir bijis, arī šķiršanos. Un tieši tāpēc glabāju šo šalli kā neko citu. Glabāju viņas kasti, kaltušo rozi, pastkartes, iesaiņojumus un vēl nez kādas muļķības- taču viņai nav lemts par to uzzināt.
Viņas acis sāka ziedē no asarām. Un es viņu sāku smīdzināt. Lai neredzētu to no kā man viss vairāk bail.
Un es gribēju kliegt: Tu NEESI ĪSTA!Tā neesi tu. Un es sapratu, ka es arī neesmu ĪSTs un ka arī es neesmu es.
She seemed dressed in all of me
Stretched across my shame,
All the torment and the pain
Leaked through and covered me.

I'd do anything to have her to myself,
Just to have her for myself.

Now I don't know what to do,
I don't know what to do
When she makes me sad.
Tā es jutos un tā es jūtos un jutīšos attiecībā uz viņu.
Un es atkal viņu pavadīju līdz autobusam. Visam ir savs apļveida ritējums, tik ar modifikācijām. Un viņa atskatījas un es arī un viņa mani nolaupīja tajā atskatīšanās mirklī tā pat kā toreiz nu jau nedaudz vairāk kā pirms 2 gadiem.

P.s. Un es nevēlos domāt par to kā būs, ja satikšu L. Ak, jā viņa taču vairāk nepastāv...vismaz manā visumā ne.