| Dubultporcija |
[Feb. 4th, 2004|05:50 pm] |
pašrefleksijas man bļodiņā ielijusi, kad Dieviņš talantus un izklaides dalīja;)
Minu trenažierriteni un domāju domāju, eju pa ielu un domāju domāju, uzdodu kontroldarbu un domāju domāju.
Un aprunājos ar sevi - kā nekā dikti gudra esmu. Un jautāju sev - nu, kā tu, mīļā, jūties? Un tad tādā amerikāniskā optimismā saku - ak, es taču esmu laimīga, patiesi laimīga, daudz laimīgāka kā pērngad ap šo laiku. Un ticami ļoti tas izklausās:)
Bet šodien pēkšņi pajautāju sev - no kurienes tad tas nepamatotais raudiens pirms pāris dienām? Varbūt es vienkārši esmu norakusi nepatīkamo kaut kur dziļi dziļi un pat sev neatzīstos, ka tas tur kaut kur iekšā joprojām sēž un nodevīgi gaida īsto brīdi? Ļoti gribu ticēt, ka nē!!!!
Ir aizdomas, ka rīt būs diezgan skumīga diena... |
|
|
