| zamučiļi |
[17. Jun 2004|23:38] |
Nu ko, atrāvos no bomža, viš maita pirkstu nokoda, tagad jāiet mazgāt apenes lietus ūdens mucā kas stāv sētā.
Žēl pirksta, bet ja skatās no labās puses, kāds biki arī paēda. Njā, piedirstās apenes smird, jaieliek kuļķenē. Tēks, kas laps, puņku kaudzīte jau sakrāta uz galda paliela, vienai bumbiņai pietiks, viss iet uz labu, vēl viena bumbiņa klāt, ja uznāk galīgi slikts garīgais var pasūkāt, tādas sāļas kompetes.
Vakar kaut kāds vecis iemetās, uzlauza manis rūpīgī dzīto krampīti(kuru biju noplēsis viena paziņas lauku mājas toletei) ar kuru slēdzu ārdurvis. Šamais ienāk un sāk beztēmā plēst tapetes nost, es bļ iebēgu virtuvē no bailēm un bezmaz vai apmīzos, pirdiens pat paspruka. Pēc pusstundas viš aizgāja, atstāja koridorā gan kūpošu sūdu čupu. Mēģināju ar birsti izslaucī viņu kāpņu telpā, atstāja tādu skaistu treknu sliedi, ja kādreiz būšu parostījies benzīnu, varēšu pēc sliedes notiet pareizi vismaz.
Bet dzīve ir jauka, šon izdevas UZ NEKO peļu slazdā noķert peli, varen laba bija, buljoniš laps sanāca, kirinot krēslu kuru biju aizstiepis no skolas, skatoties ugunī, jauki, ko gan trakai jaunībai vairāk gan vajag.
Vaidzēs izdomāt kaut ko par durvīm, varbūt aiznaglošu uz nakti, rīt domāšu tālāk, skolā nau neviens labi noskrūvējams/nolaužams krampītis, lab, iešu ar ķieģeli iedzīšu pāris skrūves.
Visu gaišu cilvēki, atcerieties, mīliet viens otru un nebēdājiet ja kas notiek slikts, jo viss ir uz labu. |
|
|
