| 5. Mar 2010 22:01 vai tas ir tik briesmīgi - gribēt paturēt arī kaut ko tikai sev?
un negribēt dalīties VISOS pāŗdzīvojumos, VISĀS domās un VISOS sapņos?
vai tas ir slikti, ja savu sāpi gribu izsāpēt viena?
un galu galā - vai es drīkstu paņemt dienu off no attiecībam (ar to es domāju - neatbildēt uz telefonu, skype un vēstulēm), ja par to cilvēcīgi brīdinu?
kāpēc uzreiz jāiedomājas, ka mani nezn kas nomāc un es negribu atklātas attiecības?
esmu nogurusi no nemitīgas runāšanas. gribas vienkārši paklusēt, bet klusumu pārprot.
jūtu - ja tā turpināsies, ne ar ko labu tas nebeigsies. ir doma    |
