| |
[Jan. 1st, 2016|01:23 am] |
|
Dvīņu liesma pamēģināja melno.. pavisam maz.. viņai patika. Tad bija kaut kādas snobiskās pusdienas ar viņas vecākiem un citām būtnēm, mēs tur nebijām savā elementā. Viņa kaut ko gribēja runāt par savu, es teicu, ka nav jēgas. Mēs esam augstāk. Tāpēc mēs viņus saprotam, viņi mūs nē. Līdzīgi kā cilvēks, kas dzīvo pirmajā stāvā, redz kaut ko vienu no sava loga, bet 10. stāva iemītnieks redz visu to pašu + vēl daudz vairāk. Bet pirmā stāva iemītnieks to neredz. Tāpēc mums nav vērts ar viņiem runāt, jo mēs esam augstāk un redzam vairāk. Mēs varam runāt tikai par to, ko redz viņi, bet tas mums nav interesanti. Mēs varam būt ar viņiem, bet iekšēji mēs esam tur, kur neviens neredz. Neviens nevar atrast mūsu dvēseli. Un tad mēs braucām transportā un dvīņu liesmai ritēja asariņas. |
|
|
