van Daama - "Manuskripti" Īsais stāsts.

15:37 - "Manuskripti" Īsais stāsts.

"Gads ir garš," ar lielu dvēselisku apņēmību viņa nodomāja, tādā veidā cerēdama aizgaiņāt skumjas. Četras nedēļas gadā viņa vienlaicīgi skumst par bijušo un cer uz nākošo. Vienu nedēļu pirms un pēc gadu mijas un vienu nedēļu pirms un pēc savas dzimšanas dienas.
Izkāpusi laukā no sevis, lai paraudzītos no malas, viņa pasmejas par savām asprātībām, par savu unikālo uzvedību darbadienās un svētkos un par vismaz vienu apkaunojošu notikumu, kas reiz šķitis kā murgs, kas pamodina un neļauj gulēt tālāk, bet tagad šķiet kā jautrs, atmiņā paliekošs sižeta moments kādā ne visai labā grāmatā. Taču, lai cik daudz arī nebūtu šo smejamo gabalu, ar laiku tās domas aizskrien pie tā, kas notika nepareizi vai nenotika vispār. Un, ilgi neuzkavēdamās, skrien tālāk, kļūstot par manuskriptiem atkārtotiem sižetiem ar mainītiem pavērsieniem, kas notiks sekojošajā gadā. Ir taču jābūt vēl vienai iespējai. Ir taču, vai ne? Gads ir garš.
Bet kad pienāk nākamā no četrām nedēļām, tad manuskripti sāk degt. Vārds pa vārdam, rindkopa pa rindkopai, nodaļa pa nodaļai kļūst par melniem pelniem, par apziņas upuriem. Apziņas, ka viņa nav autore tai grāmatai, par kuras galveno varoni ir kļuvusi.