Sakiet, ko gribiet, es nevarētu sevi iedomāties bez Harija Potera.
Man patika kā rakrīja Mrs Brightside, "Zinu, ka citi dēvē sevi par Elvisa Preslija, Bītlu vai Krievu multeņu paaudzi, tieši tāpēc man labpatiktos teikt, ka piederu pie Harija Potera paaudzes, pie cilvēkiem, kas mīl grāmatas, kas, ar nepacietīgu gaidot katru nākamo, izauguši kopā ar Hariju, Ronu un Hermioni, kopā ar viņiem priecājušies un bēdājušies, kopā spēlējuši kalambolu, klaiņojuši pa Aizliegto mežu un sapņojuši par Cūkkārpu - visu raganu un burvju skolu."
Man patika kā rakrīja Mrs Brightside, "Zinu, ka citi dēvē sevi par Elvisa Preslija, Bītlu vai Krievu multeņu paaudzi, tieši tāpēc man labpatiktos teikt, ka piederu pie Harija Potera paaudzes, pie cilvēkiem, kas mīl grāmatas, kas, ar nepacietīgu gaidot katru nākamo, izauguši kopā ar Hariju, Ronu un Hermioni, kopā ar viņiem priecājušies un bēdājušies, kopā spēlējuši kalambolu, klaiņojuši pa Aizliegto mežu un sapņojuši par Cūkkārpu - visu raganu un burvju skolu."
Es apbrīnoju visu, kas saistās ar viņu, sākot no Roulingas prāta, kurš tik ģeniāli spējis radīt pavisam jaunu pasauli, kurš sepriņus stāstus varējis savērpt vienā lielā gobelēnā, kas šobrīd karājas pie manu labāko atmiņu sienas, beidzot ar radībām no pasaku mītiem, kuri man lika atminēties stāstus par alķīmju, teikas par pūķiem un baziliskiem, fēniksiem un rūķiem, gobliniem un... pašiem burvjiem.
Harijs Poters ir viena no labākajām lietām, kas notika ar mani pagājušajā desmitgadē.
Desmit gadi kopā ar Hariju...