|
|
|
Janvāris 12., 2009
20:08
Šodien atcerējos to brīdi, kad uzzināju, ka iespējams, muļķīgu birokrātisku apsvērumu dēļ mani varētu nepieņemt kādā Vācijas mācību iestādē.
Intuitīvi sapratu, ka noteikti viss nokārtosies un es aizbraukšu, bet nevaru aizmirst to sajūtu, tās minūtes un varbūt pat stundas, kuras pavadīju bīdot savā galvā plānus par dzīvošanu Parīzē un Londonā. Savas stipendijas iztērēšanu vienkāršai dzīvošanai.
Šodien domāju un jautāju sev - kāpēc tā neizdarīju. Kāpēc vienkārši neaizbraucu kaut kur? Ļoti bieži gribās tā vienkārši pazust.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
