Pēdējā laikā gribas no visiem distancēties. Vēlos iet prom no skolas, no darba un braukt prom no visa pazīstamā kas te ir, vienkārši tāda iemesla dēļ, lai būtu kaut nedaudz savādāk. Visur it kā iet labi, bet nejūti nekādu prieku par to. Viss šķiet vienmuļš, vienāds, neizteiksmīgs. Arī es.

Negribu visiem izdabāt pa prātam. Būs tā kā es gribēšu un, ja Tev kaut kas nepatīk skrien kaut ar galvu sienā - tavas problēmas.

Gribu ātrāk tiesības dabūt. Lēnā garā atsāku lasīt noteikumus, bildu testus, jautājumu grāmatu. Esmu sākusi braukt pa Rīgu. Viss it kā iet uz priekšu.


Pēdējā laikā pastiprinājusies vēlme pēc alkohola un Coca colas.





Bet nav prieka, nav laimes, nav nekā tik apvalks, kur iekšā nelaimīga dzīvībiņa mīt.