| |
[21. Feb 2006|09:16] |
kolīdz izlasīju skukas teikumu par smaržīgo silto gaisu un putnu dziesmām, tā ar joni atdzīvojās manī ceriņu, jasmīnu, vīgriežu, āboliņa un siena smaržas, ūdens čalas, rasas un saules pielietie jau piemirstie agrie rīti.
Vasarā atkal sagribēsies sniega ķekarus kokos un mirdzošu ledu.
Vispār jau nav izvēles, jāslidinās uz darbu. |
|
|
