Domu laukumā. |
[Jun. 25th, 2009|03:53 pm] |
uz ielas un ar cigareti rokā - ekonomiski spiedīgos apstākļos tā jau ir uzdrošināšanās, bet Domu laukumā - tā jau ir patvaļa, kur neviens vairs nesaprot labus nolūkus. Pat tad, ja cigarete ir ietīta lētā poļu papīrītī (melnā!), iespējamība, ka kāds paprasa cigareti pieaug ar abpusgreizīga zobena nežēlību. Atradīsies pa kādam ielu mūzikantam, kuru sadzēlušas paša spēlētās sērīgās balādes un pašaizliedzīgais izmisums par upurēšanos mākslas vārdā, kas kāpj pa kaklu līdz izraujas brīvībā ar nepārprotamiem vārdiem vai žestu valodu. A sigareti ņet i ņebuģit. Posļednaja. žaļ, a čto padelaješ jesļi ti artist a mņe ņet s kamu pobaltaķ. ja že pju i kurju na tvojo zdarovje?! |
|
|
Comments: |
es tieši ekonomiski spiedīgajos apstākļos esmu sākusi visus lūdzējus apmierināt ar cigareti bez izņēmuma.un ar katru iedoto cigareti jūtos ,tā teikt, iepūtusi krīzei. (bet vispār tam ir stipri mazs sakars ar krīzi vai nekrīzi)
| From: | eureka |
Date: | June 25th, 2009 - 04:37 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nu es jau arī kā jau smēkētājs esmu diezgan mīkstsirdīgs pret gribošajiem, taču tā krīze - par to mēļo, bet to arī jūt. Ar vien biežāk man nākas dalīties, bet nenoliegšu - komunāla dzīve ir jaukāka par nežēlīgā kapitālisma laika indivīda kultu.
lūk,es tādās kategorijas domāju tikai piespiedu kārtā,t.i., praktiski nedomāju.un man šādi jautājumi un sirdssāpes nepastāv :) | |