vakar visi pasēdējām pie ugunskura ar aliņiem un tā. patīkams vakars. tas viss tā, jo al ar annu lido uz grieķiju strādāt. tā kā maza atvadu pasēdēšana. parunājām, dažs labs paraudāja mazliet, pasmējāmies. jauki. tgd sēžu mājās. domāju. tikai tgd saprotu, ka mana mīļā draudzene aizbrauc un būs atpakaļ pēc 4 mēnešiem. zinu, ka tas paskries vēja spārniem, bet brīžos, kad sēdēšu un domāšu par viņu, tad liksies, ka laiks tik lēni iet, ka viņa ir prom jau tik ilgi un ka man viņas tk ļoti pietrūkst. kurš nāks pie manis, kad man būs kkāds breakdowns, ja ne alise.. ;/ aij. vsp kkā dīvaini, skola vēl tikai nedēļu, bet man vēl tik daudz kas jādara. tas nav normāli. negribu uz skolu iet vai satikt kādu skolotāju, man tur viss ir tā noriebies. vēl 18 dienas un es lidoju prom, nezinu vai gribās man prom vai nē. kad domāju par vasaru, draugiem un to visu, ko varētu sadarīt tad, protams, ka negribas braukt, bet, kad domāju par e. vai to ikdienas rutīnu, tad gribas tikt no visa prom. nu bet biļete jau ir nopirkta, tā kā daudz tur nav vairs ko domāt.