Nu, ko. Pēdējā diena ceturtdaļgadsimtā.
Kas labs pa šo gadu noticis? Grūts jautājums.
Esmu ieguvusi maģistra grādu, kam praktiski nav nekādas nozīmes. Jā, viņš ir, bet tas ir ķeksītim sev, vecākiem. Sabeidzu vienas attiecības, par ko drausmīgi ilgi pārdzīvoju, bet izrādās, lieki. Sabeidzu vēl vienas attiecības - ar manu BFF, šitais gan reāli sucks. It sevišķi tādēļ, ka man it kā jābūt vedējmātei, bet nezinu, vai man šāds statuss vēl ir spēkā. Aa, viena laba lieta. Pabiju Maljorkā, kas bija ļoti jauki, bet drusku par īsu.
Lielos vilcienos esmu ļoti bēdīga.
Darbs arī beidz mani nost. Tieši un konkrēti ar bezdarbību. Bet es meklēju. Ļoti cītīgi.
Un es gaidu, gaidu un gaidu... Es sagaidīšu. Drīz.
Nākamajam manas dzīves gadam jābūt lieliskam. Par spīti visam. Un es apsolu nečīkstēt un negausties par to, cik viss slikti. Jo nav jau.

Galvu augšā!
Viss būs kārtībā.