ir tās apreibinošās naktis. un tad nāk rīts un tu saproti, ka paslēpties no tā visa pat aiz saulesbrillēm ir grūti. Bet tev vēl joprojām reibst. ne vairs no alkohola vai zāles, bet no tā ka ir rīts, no tā visa kopa. un tad vēl kaut kur dziļi tavā smadzeņu garozā sēž viens tāds smadzeņu grauzis, kuru uz brīdi tu sūti gulēt.

man pēc divām stundām ir jābūt darbā un man neliekas ka būs labi.