| piedrāzt visu,tētis visu vienmēr sabojā,kā var tik ļoti "uzlikt mīksto" savam bērnam. garīgais man tāds kā pēdējam izdzimtenim un gribas šovakaru pavadīt ar Jāni,laigan tajā pašā laikā tas ir pēdējais,ko vēlos. es zinu ka mēs sastrīdēsimies un es zinu,ka es atkal klusēšu (iemāciet man vidusceļu-es vai nu klusēju vai runāju tā,ka otram nepelnīti sāp). Es nometu klausuli ātrāk,lai nedzirdētu vārdus,ka Tu mani mīli. es neko negribu dzirdēt,iesim un klusēsim. man vis ir apnicis. man viss ir apnicis,sākot no piparmētru tējas,beidzot ar tēti un mammu un mūziku un visu kas atrodas šeit un tur. vis ir apnicis,man nav kam ticēt,nav. jo es Tev neticu.sev vēljovairāk. |