melnē kā pērnējais sniegs
gar upi mācītājs zaudējis draudzi
aiziet salīcis tumšs un lieks
pār ūdeņiem miglaini tēli
it kā atvairot it kā aicinot māj
iekodis zobos mēli
viņš uz glumā muliņa stāj
kādreiz te piestāja laivas
tagad pat tās pēdējās nau
ir tikai bezgala bailes
un klaidoņu suņu- au, au!
Izstieptā rokā trīc niedre
bet varbūt makšķeres kāts
pakrūtē atbilde iedur:
tevis te nav, tu esi te izdomāts.
Pēteris Brūveris
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}