Do Tallinn ņe daļeko
« previous entry | next entry »
Aug. 12th, 2010 | 11:00 am
music: Andris Ērglis - Ripoja akmens
[Es grasos beidzot piefiksēt, ko domāju par mūsu ceļojumu]
Tieši šāds mesidžs mums tika nodots, iesēdinot pagalam glaunos Hansabus autobusos ar ādas sēdekļiem un pavisam ērti un laikam ātri nogādājot līdz pat Tallinai. Man autobusā turpceļā ļoti patika , jo es sēdēju vienvietīgā krēsla un itin neviens mani neaiztika, tomēr savu ceļojumu dienasgrāmatu es rakstīju kodēti. Un tikai vienreiz, jo pēc tam bija slinkums. Citēju :
"Tas ir tik jauki! - RIMI, STATOIL, MAXIMA, Säästumarket (Superneto), viss ir kā pie mums! Difficile a croire, que nous ne sommes pas en Lettonnie. Je ne crois pas (je ne peux pas!) que les gens en rues sont differents, est-ce que c'est possible, qu'ils pensent en estonian? Je regarde par fenetre et, I can't help it, je souris. Pour le moment j'aime tout ce qui se passe et mon mp3 donne de la msique parfaite.
J'aime, qu'il y'en a tellement bcp de langues en monde."
Tas arī viss. Un tas pats ar kļūdām.
Bet nu jā. Mēs ļoti īzī atradām savu Alur hostel, kam totāli nebija ne vainas, tik rindas uz vannasistabu vakaros lielas un pēc tam sapratām, ka gribam uz jūru. No augšas tā izskatījās tik tuvu! Sīkums, tikai 1h gājiens, pa teritoriju, kas ir ārpus manas kartes, bet mēs ļoti precīzi izgājām tieši gar hipodromu. Un tā jūra! Tas bija to vērts! Pie kaut kāda daudzdzīvokļu rajona, nenormāli sekla, vēl trakāk kā Cirmas ezerā, bet pacietīgie tika atalgoti. Es nezināju, ka var būt tik dzidrs ūdens! Pat esot līdz kaklam ūdenī, es varēju pilnīgi skaidri aplūkot savus kāju pirkstus. Visnotaļ neparasti man, kas arī it kā dzīvo pie tās pašas Baltijas jūras. Vēl labāk būtu, ja atpakaļceļā pārējie neņerkstētu, ka grib uz mājām un 'vai ilgi vēl?'. It kā es zinātu! Ejot bez kartes tā ir tīrākā improvizācija.
Day 2. Mēs ieplānojām vizināšanos ar City tour busiem, kam nebija ne vainas, ja vien tā nenāktu miegs un es spētu klausīties 'gidā'. Nozīmīgākā vieta, kur izkāpām, bija Piritas osta ('sadam' igauniski, kā es izfunktierēju) cerībā, ka atkal varēsim izpeldēties, bet nekā. Iemaldījāmies vietā, kur visi krutie šaudījās ar ūdensmotocikliem, bet arī krasts bija stipri akmeņains, glums un nepieejams, tad jahtu ostā, kur krutie glabāja savus ūdenstransportus un uz steķiem atstāja savus ferrari un poršus. Un tad, kad beidzot sapratām, kur bija jāiet, lai peldētos, laika vairs bija tikai tik, lai atrastu pēdējā autobusa pieturu.
Vakarā mēs vēlreiz devāmies pastaigā, ko laikam gan nevajadzēja, jo lielākā daļa jau bija sagurusi. Bet es pretī operai redzēju, pēc visa spriežot, visforšāko iepirkšanās centru, pārbaudīt necerēju, jo bija jau slēgts, bet tas interjers un viss man dikti patika. Un tur bija Lido! Atpakaļceļā Buris sāka jukt prātā un, par šausmām tūristiem, visai skaļi dziedāt tādus 'šedervus' kā "Ripoja Trusis, lejā no kalna, domāja kā nu būs. [traģiskā balsī] Vai ceļš vēl ir tāls? Nav neviens kam pajautāt![<-lol]" Par tiem kalniem taisnība.
Day 3. Par pārsteigumu mums, izrādījā, ka autobus atpakaļ ir tik agri, ka neko daudz vairs nevar paspēt, pretēji mūsu plāniem. Iegājām tikai virukēskā, kur sapirkāmies saldumus un es grāmatveikalā sakasījos ar visiem, ka šie izklīduši pa visām vietām, tikai ne tām, kur es viņus varētu atrast. Un atpakaļceļā es atkal sēdēju viena, šoreiz aiz dusmām. Bet šie visi gulēja.
Kopsavilkums. Tallinas vecpilsēta ir foršāka nekā vecrīga. Igauņiem patīk akmeņi, tie ir visur. Tallinā, pretēji Rīgai, uz katra stūra nesēž nelaimīgs nabadziņš, kam jāiemet kapeiciņa. Laikam pēdējā reize, kad tur lietoju kronas, žēl, jo tas ir tik foršs naudasvārds!
Tieši šāds mesidžs mums tika nodots, iesēdinot pagalam glaunos Hansabus autobusos ar ādas sēdekļiem un pavisam ērti un laikam ātri nogādājot līdz pat Tallinai. Man autobusā turpceļā ļoti patika , jo es sēdēju vienvietīgā krēsla un itin neviens mani neaiztika, tomēr savu ceļojumu dienasgrāmatu es rakstīju kodēti. Un tikai vienreiz, jo pēc tam bija slinkums. Citēju :
"Tas ir tik jauki! - RIMI, STATOIL, MAXIMA, Säästumarket (Superneto), viss ir kā pie mums! Difficile a croire, que nous ne sommes pas en Lettonnie. Je ne crois pas (je ne peux pas!) que les gens en rues sont differents, est-ce que c'est possible, qu'ils pensent en estonian? Je regarde par fenetre et, I can't help it, je souris. Pour le moment j'aime tout ce qui se passe et mon mp3 donne de la msique parfaite.
J'aime, qu'il y'en a tellement bcp de langues en monde."
Tas arī viss. Un tas pats ar kļūdām.
Bet nu jā. Mēs ļoti īzī atradām savu Alur hostel, kam totāli nebija ne vainas, tik rindas uz vannasistabu vakaros lielas un pēc tam sapratām, ka gribam uz jūru. No augšas tā izskatījās tik tuvu! Sīkums, tikai 1h gājiens, pa teritoriju, kas ir ārpus manas kartes, bet mēs ļoti precīzi izgājām tieši gar hipodromu. Un tā jūra! Tas bija to vērts! Pie kaut kāda daudzdzīvokļu rajona, nenormāli sekla, vēl trakāk kā Cirmas ezerā, bet pacietīgie tika atalgoti. Es nezināju, ka var būt tik dzidrs ūdens! Pat esot līdz kaklam ūdenī, es varēju pilnīgi skaidri aplūkot savus kāju pirkstus. Visnotaļ neparasti man, kas arī it kā dzīvo pie tās pašas Baltijas jūras. Vēl labāk būtu, ja atpakaļceļā pārējie neņerkstētu, ka grib uz mājām un 'vai ilgi vēl?'. It kā es zinātu! Ejot bez kartes tā ir tīrākā improvizācija.
Day 2. Mēs ieplānojām vizināšanos ar City tour busiem, kam nebija ne vainas, ja vien tā nenāktu miegs un es spētu klausīties 'gidā'. Nozīmīgākā vieta, kur izkāpām, bija Piritas osta ('sadam' igauniski, kā es izfunktierēju) cerībā, ka atkal varēsim izpeldēties, bet nekā. Iemaldījāmies vietā, kur visi krutie šaudījās ar ūdensmotocikliem, bet arī krasts bija stipri akmeņains, glums un nepieejams, tad jahtu ostā, kur krutie glabāja savus ūdenstransportus un uz steķiem atstāja savus ferrari un poršus. Un tad, kad beidzot sapratām, kur bija jāiet, lai peldētos, laika vairs bija tikai tik, lai atrastu pēdējā autobusa pieturu.
Vakarā mēs vēlreiz devāmies pastaigā, ko laikam gan nevajadzēja, jo lielākā daļa jau bija sagurusi. Bet es pretī operai redzēju, pēc visa spriežot, visforšāko iepirkšanās centru, pārbaudīt necerēju, jo bija jau slēgts, bet tas interjers un viss man dikti patika. Un tur bija Lido! Atpakaļceļā Buris sāka jukt prātā un, par šausmām tūristiem, visai skaļi dziedāt tādus 'šedervus' kā "Ripoja Trusis, lejā no kalna, domāja kā nu būs. [traģiskā balsī] Vai ceļš vēl ir tāls? Nav neviens kam pajautāt![<-lol]" Par tiem kalniem taisnība.
Day 3. Par pārsteigumu mums, izrādījā, ka autobus atpakaļ ir tik agri, ka neko daudz vairs nevar paspēt, pretēji mūsu plāniem. Iegājām tikai virukēskā, kur sapirkāmies saldumus un es grāmatveikalā sakasījos ar visiem, ka šie izklīduši pa visām vietām, tikai ne tām, kur es viņus varētu atrast. Un atpakaļceļā es atkal sēdēju viena, šoreiz aiz dusmām. Bet šie visi gulēja.
Kopsavilkums. Tallinas vecpilsēta ir foršāka nekā vecrīga. Igauņiem patīk akmeņi, tie ir visur. Tallinā, pretēji Rīgai, uz katra stūra nesēž nelaimīgs nabadziņš, kam jāiemet kapeiciņa. Laikam pēdējā reize, kad tur lietoju kronas, žēl, jo tas ir tik foršs naudasvārds!