| |
[Mar. 26th, 2008|10:50 pm] |
es dzīvoju tikai starp citu tas ir nepievēršot pārlieku lielu uzmanību nekam citam kā vien nepārtrauktajam domāšanas procesam un jā es bieži aizmirstu savus pienākumus un dažreiz attopos pusceļā uz kādu darbību vairs nezinot ko tieši vēlējos darīt un dažreiz es arī nepadomāju kā mana rīcība izskatās no malas un arī aizmirstu dabūt no sejas nost to muļķīgo smaidu ko izsauc kāda atmiņa vai doma
es reiz iesāku lasīt kādu grāmatu kaut kādu tulkotu tā saucamo bestselleru kaut kāda pseidofilozofija nu ziniet "meditācija ir laba un jauka tās nozīmību pēc manas interpretācijas atzinis pats paskāls ja jūs tas interesē mans draugs vada nodarbības un es esmu izdevis citu bestselleru par meditācijas derīgumu varbūt tā būs jauka dāvana ziemassvētkos" tas komerciālais tonis jau nebūtu tas sliktākais jo autors vēl pieminēja sešdesmit tūkstošus domu ko mēs katrs izdomājam vienas dienas laikā iespaidīgi vai ne bet bet BET tās diemžēl esot tās pašas sešdemittūkstoš domas katru dienu vakar šodien rītdien un 19. aprīlī nekas nemainoties
un ko nu es tagad teikšu (jā lepni par tīnisko izteiksmi): ej dirst, vein v. daier, tu neesi ierēķinājis manu bezjēdzīgo kreatīvu
es tikai nevaru tā īsti saprast vai šāds nu nepārtrauktas aizsapņošanās stāvoklis ir labs vai slikts vai tas atvieglo vai sarežģī |
|
|
