| |
[31. Maijs 2013|11:07] |
Nu beidzot seņemos kaut ko uzrakstīt.
par vakardienu,ko knapi atceros.
*
Nē neko lietojis netiku. Lielāko daļu dienas pavadīju Imantā pa garāžu slīpējot gāzes balonu. Zvanga top
Tas tāds monotons darbiņš, nogurums un lielais troksnis bik uztveri aizklapē ciet. Tā jau nekas.
Tad notika pirmais brīnums- Putriņš man pats piezvanīja un sarunājām, ka pie viņa ienākšu.
Jā tad jau bija pēcpusdiena un devos uz centru, apraudzīt kādā stāvoklī ir slīdskanis nr.2
Pa ceļam piezvanīju Ingai lai apsveiktu dzimenē- sarunas laikā viņa man atgādināja,
to ko pats viņai biju teicis- Vakarā Šrī Činmoja skolnieku koncerts. Skaidrs ka jāiet.
Tad braucot autobusē skatos - iekāpj Malvīne- meitene ar debesziliem matiem... tā šķiet bija kaut kāda zīme...
bet es aizrāvos ar atmiņām par Buratīno piedzīvojumiem, Pjero kas bija no porcelāna un bija iemīlējies šajā būtnē...
*
Sākumā pie Putriņa. Vareni- sarkankoka korpuss izskatījās fantastiski, Kaspars tiešām ir izcils meistars.
Vēl tur daži mazi nieciņi. Un jau būs.
Tur jau sanāca pavērot fantastiski skaistu hipijiskas ģimenes realitāti.
Tad vairākas reizes pastaigājoties pa darbnīcu pēkšņi ieraudzīju ko tādu- ka šķita = nu viss, tas ir klāt...(ārpātiņš)
Pirmo reizi ieraugot īstu halucināciju, bija pat ne oh!, vai ai! bet tā drusku skumji, tāds konstatējums- re, nu jau man rādās...
Skats loģiskajam prātam neaptverams- Uz mazliet vientuļajām klavierēm Rīga, palielajā zālē, kurām fonā redzams plašais logs ar skaisto Vecrīgas skatu.
Jā uz klavierēm stāvēja gailis... īsts, kustās... Tāds drusciņ mazāks ar savādi ērmotu seksti.. Nu skaidrs, ka nekas tāds nevar būt... čau..
Bet nu kā vēlāk izrādījās, kaspars ar draudzeni viņu laukos izglābuši no zupas katla un viņš pieder pie pundurvistu, vai pērļuvistu sugas.
No rītiem skaisti dzied un visus modina.... Gailītis.. protams par to bija jāpaziņo Artūram...
*
Aizjozu uz Činmoja koncertu. Brāļi tiešam bija labi- baltos tērpos un spēlēja fantastiski.
Nonācu nektāra stāvoklī. Negribējās vairāk no tās biedrības nama zāles nekur iet.
Tur bija šādi tādi momenti. Beigās atceros, biju lejā runāju ar Miku Straumi un vēl 3 meitenēm.
Gandrīz neko neatceros, tāda bija reibuma pakāpe. Bija runa par mūzikas instrumentiem. Laikam piedāvāju braukt pie sevis uzspēlēt,
bet labi vien bija, ka neviens nepiekrita- pārbraucu mājā- gandrīz uzreiz atslēdzos... |
|
|
